Baravikas egļu. Micēlijs. 10g

Boletus edulis
30 cm diametrā baravika ar gaišāk vai tumšāk brūnu cepurītes virsmu. Cepurītes apakša sākumā balta, vēlāk dzeltenīga, zaļgandzeltena .Kātiņš resns, pelēcīgs vai gaiši brūns. Mīkstums blīvs un balts, griezumā krāsu nemaina. Aug gandrīz vienīgi zem eglēm jau no jūnija līdz pat novembrim. Visai bieži sastopama arī savvaļā. Egļu baravika ir pati izplatītākā baraviku suga Latvijā kopumā. Baravikas aug lapu koku un skujkoku mežos, bieži smilšainās, skābās augsnēs, parasti grupās, bieži zem eglēm starp vai zem sūnām. Ražošana: Labvēlīgos augšanas apstākļos, ražu var vākt jau 1. vai 2.audzēšanas gadā pēc micēlija iesēšanas. Ražošanas periods: 3 līdz 4 gadi.
1. Ap koka stumbru vainaga perimetrā izrociet 3 bedrītes, kuru diametrs ir 30-40cm un dziļums 15cm. Stādīšanas bedrītēm jābūt ar 0,5 līdz 5 m attālumu no koka stumbra (apmēram 10stubra diametri)
2. Piepildiet pusi bedrītes ar iepriekš sagatavoto skābo dārza augsni vai kūdru, pēc tam izsējiet micēliju proporcionāli 1/3 micēlija uz katru bedrīti. Pēc micēlija iestrādes bedrītē, piepildiet ar augsni un rūpīgi samaisiet micēliju ar substrātu.
3. Uzmanīgi aplaistiet sēņu sējuma vietu. Lejiet 1 spaini ūdens ap katru bedrīti.
4. Pārklājiet sējumu ar skujām, sūnām, zariem un citām “meža” bagātībām.
5. Sēņu ražas ātrāku veidošanos sekmē cukura šķīduma izmantošana (10g cukura uz 10 l ūdens).
6. Esot ilgstošam sausumam, ieteicams periodiski sēņu sējumus laistīt.